Maza smilšu kaste un lieli sapņi par demokrātijas iznīcināšanu

13. aprīlī tika reģistrēta “Latvijas vīru biedrība”. Atrast, kas tieši ir šī organizācija un ar ko tā nodarbojas, nav nemaz tik vienkārši. “Lursoft” minētas trīs personas, kas darbojas gan tās izpildinstitūcijā, gan ir patiesā labuma guvēji. Vēl arī Viesturs Rudzītis intervijā ar Elitu Veidemani ieminējās, ka darbojas šādā biedrībā. NRA raksta, ka “Latvijas vīru biedrība”Turpināt lasīt “Maza smilšu kaste un lieli sapņi par demokrātijas iznīcināšanu”

Orbāns, nacionāļi un zāles pret “geju”

“Nacionālā apvienība” saņēmusi jaunu dekora elementu, ar ko nu dižojas savos soctīklos, proti, Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna pateicības vēstuli, laikā, kad Ungārija pieņēmusi pret seksuālajām minoritātēm vērstus likumus. Orbāns “dziļi novērtē atbalstu, ko NA izrādījusi”, un saka, ka jaunā likuma pamatprincipi ir “bērnu aizsardzība no kaitējoša satura vecāku tiesību izvēlēties bērnu izglītību pēc viņu pašuTurpināt lasīt “Orbāns, nacionāļi un zāles pret “geju””

Atlaist Saeimu? Nē, atlaist visus pārējos!

Pirms vairākiem mēnešiem es rakstīju, ka “Nacionālā apvienība”, kopā ar citiem konservatīvajiem spēkiem – “Jauno konservatīvo partiju”, KPV LV un “Zaļo un zemnieku” savienību spērusi pirmo būtisko soli nedemokrātiskas Latvijas virzienā, uz Satversmes tiesas spriedumu reaģējot, sākot plānot izmaiņas Satversmē. Te jāuzsver, ka tā nav manis uzstādīta premisa, tie ir konstitucionālo tiesību eksperta Edgara PastaraTurpināt lasīt “Atlaist Saeimu? Nē, atlaist visus pārējos!”

Es negribēju būt anarhists. Bet nebija citu iespēju

Ar anarhisma idejām es sāku “flirtēt” 12-13 gadu vecumā. Lai arī ieskats, kas man tolaik bija un kas tikai nedaudz atšķiras no tā, kā anarhismu patīk dēvēt medijiem – anarhisti ir tie, kam patīk postīt protestu laikā, viņi noliedz citu tiesības, noliekot sevi visaugstāk -, bija virspusējs un neprecīzs, kaut kas mani šajās idejās piesaistīja.Turpināt lasīt “Es negribēju būt anarhists. Bet nebija citu iespēju”

Tieslietu ministrs pret vārda brīvību

Pēdējā gada laikā bažas par vārda brīvības ierobežošanu vietā un nevietā biežāk piesauc konservatīvāk noskaņoti politiķi un citi cilvēki. Piemēram, daži regulāri iebilst cīņai pret naida runu, aizbildinoties, ka tā būtu vārda brīvības ierobežošana. Par šo argumentu pamatotību pašlaik spriest nevēlos. Taču ir kāds svarīgs aspekts, ko šie paši cilvēki vēlas neredzēt, proti, ka vārdaTurpināt lasīt “Tieslietu ministrs pret vārda brīvību”

Valsts. Priekš kam?

Vai jūs jūtaties droši? Ja nē, tad valsts nepilda savu funkciju. Jautājot, kāpēc mums ir nepieciešamas valstis*, daudzi droši vien minētu dažādus sentimentālus argumentus, iespējams, lietotu vārdus “tradīcijas”, “kultūra”, “saknes” vai “tēvzeme”. Citi varbūt būtu racionālāki, pieminot starptautisko sadarbību, ārējos ienaidniekus un citus iemeslus valsts nepieciešamībai. Taču ko tas nozīmē ierindas pilsonim? Valstij ir arīTurpināt lasīt “Valsts. Priekš kam?”

Vai varam gan strīdēties, gan iedzert aliņu?

ASV sabiedrība ir kļuvusi ārkārtīgi sašķelta. Līdzīgas tendences iezīmējas arī citviet pasaulē, tāpēc mums būtu jāmācās no citu kļūdām, kamēr vēl neesam Amerikas līmenī. Tagad, kad Džo Baidens ir uzvarējis, varētu domāt – viss ir labs, kas labi beidzas, ASV sabiedrība izvēlējusies “saprātu, cieņu, mīlestību, toleranci” un vēl veselu virkni vārdu, ko var lasīt ganTurpināt lasīt “Vai varam gan strīdēties, gan iedzert aliņu?”

6800 cilvēki, par kuriem visi ir aizmirsuši

Ja labklājības ministre piedāvā alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem ar ienākumiem zem minimālās algas jeb mazākiem par 500 eiro vērsties sociālajā dienestā, nevarētu teikt, ka pārsteidz tas, ka gandrīz 7000 cilvēku valstī ir aizmirsti. 2017. gadā Latvijā bija 6877 bezpajumtnieki. Nepilnu 10 gadu laikā bezpajumtnieku skaits pieaudzis par 389% – 2009. gadā tie bija 1766. KautTurpināt lasīt “6800 cilvēki, par kuriem visi ir aizmirsuši”

Create your website with WordPress.com
Sākt