Kāda ir policijas jēga?

Bija silta vasaras nakts, kad es, tolaik 16 vai 17 gadus vecs, gāju satikt savu tā brīža sirdsdāmu. Es dzīvoju vienā no Pierīgas pilsētām, viņa – ciemā netālu no tā, līdz ar to mūs šķīra vairāki kilometri. Atzīšos, biju kunga prātā, tādēļ pārāk labi neatceros ne gājienu, ne to, kā nakts beidzās. Taču nākamajā rītāTurpināt lasīt “Kāda ir policijas jēga?”

Atlaist Saeimu? Nē, atlaist visus pārējos!

Pirms vairākiem mēnešiem es rakstīju, ka “Nacionālā apvienība”, kopā ar citiem konservatīvajiem spēkiem – “Jauno konservatīvo partiju”, KPV LV un “Zaļo un zemnieku” savienību spērusi pirmo būtisko soli nedemokrātiskas Latvijas virzienā, uz Satversmes tiesas spriedumu reaģējot, sākot plānot izmaiņas Satversmē. Te jāuzsver, ka tā nav manis uzstādīta premisa, tie ir konstitucionālo tiesību eksperta Edgara PastaraTurpināt lasīt “Atlaist Saeimu? Nē, atlaist visus pārējos!”

Pasaulē nav taisnīguma, tas ir mūsos pašos

Dažiem vienkārši ir vairāk nekā citiem. Tas ir fakts. Kādi naivi ideālisti varbūt mēģinātu iebilst, taču viņiem drīz vien atbildētu – tā pasaule ir iekārtota, daži dara vairāk, cenšas vairāk, dod atpakaļ sabiedrībai vairāk. Respektīvi viņiem būtībā pienākas vairāk. Šādai pasaules kārtībai ir dramatiskas sekas. Laikā no 1975. līdz 2018. gadam ienākumu nevienlīdzība ASV palielinājusiesTurpināt lasīt “Pasaulē nav taisnīguma, tas ir mūsos pašos”

Heteroseksuālo cilvēku vajāšanas murgi

Psihiatrijā un psiholoģijā izdala dažādus murgus, kas ir patoloģiskas, realitātei neatbilstošas pārliecības un liecina, ka personai ir kāda psihiska saslimšana, piemēram, šizofrēnijas spektra traucējumi. Viens no murgu veidiem ir vajāšanas murgi, kad persona ir pārliecināta, ka viņš tiek vajāts, izsekots, viņu noklausās, bieži vien ar laiku šajā “sazvērestībā” iesaistās aizvien vairāk cilvēku. Savā dzīvē esmuTurpināt lasīt “Heteroseksuālo cilvēku vajāšanas murgi”

Es negribēju būt anarhists. Bet nebija citu iespēju

Ar anarhisma idejām es sāku “flirtēt” 12-13 gadu vecumā. Lai arī ieskats, kas man tolaik bija un kas tikai nedaudz atšķiras no tā, kā anarhismu patīk dēvēt medijiem – anarhisti ir tie, kam patīk postīt protestu laikā, viņi noliedz citu tiesības, noliekot sevi visaugstāk -, bija virspusējs un neprecīzs, kaut kas mani šajās idejās piesaistīja.Turpināt lasīt “Es negribēju būt anarhists. Bet nebija citu iespēju”

Tieslietu ministrs pret vārda brīvību

Pēdējā gada laikā bažas par vārda brīvības ierobežošanu vietā un nevietā biežāk piesauc konservatīvāk noskaņoti politiķi un citi cilvēki. Piemēram, daži regulāri iebilst cīņai pret naida runu, aizbildinoties, ka tā būtu vārda brīvības ierobežošana. Par šo argumentu pamatotību pašlaik spriest nevēlos. Taču ir kāds svarīgs aspekts, ko šie paši cilvēki vēlas neredzēt, proti, ka vārdaTurpināt lasīt “Tieslietu ministrs pret vārda brīvību”

Kad Izraēla saka “hop!”

Latvijas informatīvajā telpā par pēdējo nedēļu asinsizliešanu Gazā nospiedošā vairākumā lasāms tikai vienas puses viedoklis, kas sakrīt ar Izraēlas nostāju. Īsumā to varētu raksturot šādi – teroristiskais grupējums Hamas izprovocēja Izraēlu, tās virzienā raidot neskaitāmas raķetes. Izraēla bija spiesta un tai ir visas tiesības sevi aizstāvēt no teroristiem. Izraēlas mērķis ir sakaut Hamas teroristus, kasTurpināt lasīt “Kad Izraēla saka “hop!””

Dari ko darīdams, bet neesi krievs

Domas par rusofobiju labējo spārnā dalās. “Nacionālās apvienības” (NA) pārstāvis Ilmārs Geiba uzskata, ka “ja vērtē pēc būtības, nevis pēc Kremļa propagandistu interpretācijas – tādas rusofobijas nav”. Viņa partijas biedrs Andrejs Faibuševičs ir citās domās. “Rusofobija ir ne tikai normāla, bet pat vitāli nepieciešama lieta tādai valstij kā Latvija. Tā ir apmēram kā nacionālā higiēna,”Turpināt lasīt “Dari ko darīdams, bet neesi krievs”

Atkarīgie mediji

Vai no reklāmām atkarīgi mediji patiešām var būt neatkarīgi? Turpinot savu profesionālo pašnāvību, atļaušos pateikt to, par ko mediji klusē – ar tiem nav tik labi, kā žurnālisti un redaktori saka. No vienas puses es balstos savā pieredzē, taču, ja gribas neticēt man, sevi diskreditējušam izbijušam ziņu redaktoram un žurnālistam, par to ir veikti pētījumi,Turpināt lasīt “Atkarīgie mediji”

Valsts. Priekš kam?

Vai jūs jūtaties droši? Ja nē, tad valsts nepilda savu funkciju. Jautājot, kāpēc mums ir nepieciešamas valstis*, daudzi droši vien minētu dažādus sentimentālus argumentus, iespējams, lietotu vārdus “tradīcijas”, “kultūra”, “saknes” vai “tēvzeme”. Citi varbūt būtu racionālāki, pieminot starptautisko sadarbību, ārējos ienaidniekus un citus iemeslus valsts nepieciešamībai. Taču ko tas nozīmē ierindas pilsonim? Valstij ir arīTurpināt lasīt “Valsts. Priekš kam?”

Create your website with WordPress.com
Sākt