Valsts atbalsts un valsts atbildība

Kārtējā krīze ir kārtējais pierādījums, ka valsts nepilda savu funkciju – aizsargāt tās iedzīvotājus.

Energokrīze daļai cilvēku nozīmē, ka faktiski visi ienākumi aiziet rēķinos. Pēc vairāku mēnešu ilgas vilcināšanās valsts nolēmusi, ka iedzīvotāji tomēr jāatbalsta. Taču atbalstu saņems kas? Ģimenes ar bērniem (un studentiem līdz 24 gadu vecumam) un pensionāri. Tāpat valsts pilnībā kompensēs elektrības sadales tarifa un OIK izmaksas, palielinātais mājokļa pabalsts tiks maksāts līdz šī gada beigām un mājsaimniecībām kompensēs siltumapgādes un gāzes apkures izmaksu ekstremālo sadārdzinājumu. Tiesa, nav skaidrs, ko nozīmē “ekstremāls sadārdzinājums” un kā un kad tas tiks kompensēts.

Taču ir skaidrs, kad cilvēkiem tas bija nepieciešams. Kamēr valdība turpina “mērķēt” un vienoties, cilvēkiem rēķini jau bija jāapmaksā. Kāds cilvēks soctīklos dalījās, ka pēc visa nomaksāšanas viņam kontā palikuši divi eiro. Cits stāstīja par kādu radinieci, kam pietrūkst 175, lai visu samaksātu un nopirktu zāles. Šādu stāstu droši vien ir tūkstošiem, un publiski dzirdam vien par dažiem. Daļa no viņiem nekvalificējas valsts atbalstam, jo ir izdarījuši smagāko noziegumu pret valsti – nav dzemdējuši. Vai nav gana veci, lai saņemtu izsmiekla vērtas pensijas.

Šī krīze un valdības reakcija uz to kārtējo reizi apliecina, ka tai interesē tikai divas demogrāfiskās grupas. Visi pārējie var iet ieskrieties. Tas nekas, ka nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaits 2020. gadā ir audzis. Ir tiesa, ka visvairāk tieši senioru – 44,6%, taču ne jau pašreizējais pabalsts viņus no nabadzības viņus izvilks. Un ne tikai viņi ir pakļauti šim riskam. Arī 24% vecumā no 50 līdz 64 gadiem. Arī 14,7% vecumā no 25 līdz 49 gadiem. Un darbs, ticiet vai nē, nav “zāles” pret nabadzību – tās riskam pakļauti gandrīz 10% strādājošo.

Tomēr, kamēr valsts kā institūcija mīņājas un domā, kā piešķirt atbalstu tā, lai nopelnītu sev vairāk balsu gaidāmajās vēlēšanās, iedzīvotāji rīkojas. Minētajos gadījumos, kad cilvēki soctīklos vērsās pēc palīdzības, viņi to saņēma faktiski uzreiz. Un šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, ka tad, kad uz valsti paļauties nevar, var paļauties uz līdzcilvēkiem. Tādēļ atkal jāuzdod jautājums – priekš kam vajag valsti, kas nepilda savas funkcijas?

Ja nepārliecina šis arguments par atbalstu iedzīvotājiem, vai šķiet, ka valstij pat nebūtu jāpalīdz (te gan jāatgādina, ka valsts nauda nerodas no tā, ka ik rītu tā astoņos sāk darbu un piecos to pabeidz), tad piedāvāju citu – par pārraudzības funkciju, konkrēti par izglītību. Izglītības iestāžu darbu regulē Izglītības un zinātnes ministrija. Tās pēdējā dziesma ir, ka skolām jāpaliek vaļā par katru cenu.

Taču ne visas skolas to var. Manu uzmanību piesaistīja “Panorāmas” sižets par Ogres 1. vidusskolu, jo tā ir skola, ko absolvēju es un kurā joprojām mācās vairāki mani ģimenes locekļi. Tagad tā uz laiku pāries uz attālinātām mācībām, jo nodrošināt izglītības procesu klātienē vairs nav iespējams.

Tātad par spīti tam, ko skandē ministrija un ka tā ir visu valsts izglītības iestāžu galvenais pārraugs, pati skola labāk zina, kā tai rīkoties. Vai kāds ir pārsteigts?

Ik dienu mēs varam atrast piemērus, kad cilvēki paši spēj lemt, kā rīkoties bez mazākās valsts iesaistes. Un tas notiek visdažādākajos līmeņos un apmēros. Tomēr mums tiek atkārtots mīts, ka valsts ir vajadzīga. Jo…? Lai neiebruktu Putins? Te der atcerēties, ka tad, kad anarhists saka: “Es esmu pret valsti,” viņš ir pret valsti kā institūciju. Pret jebkuru valsti. Un tad, ja patiešām te iebruktu kāds naidīgs spēks, ne jau valsts būtu tā, kas ņemtu ieročus un cīnītos. Tie būtu dzīvi cilvēki.

Mēs paši spējam noteikt savas dzīves. Un mēs paši spējam palīdzēt cits citam. Daudz labāk, ātrāk un “mērķētāk”, nekā valsts jebkad spētu.

Ja šo lasa Valsts drošības dienesta vai Valsts policijas darbinieki – es neaicinu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā.

Vieta dzeramnaudai.

Publicējis Mārtiņš Stabinģis

Domāju, mācos, rakstu.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create your website with WordPress.com
Sākt darbu
%d bloggers like this: