Maza smilšu kaste un lieli sapņi par demokrātijas iznīcināšanu

Photo by Pixabay on Pexels.com

13. aprīlī tika reģistrēta “Latvijas vīru biedrība”. Atrast, kas tieši ir šī organizācija un ar ko tā nodarbojas, nav nemaz tik vienkārši. “Lursoft” minētas trīs personas, kas darbojas gan tās izpildinstitūcijā, gan ir patiesā labuma guvēji. Vēl arī Viesturs Rudzītis intervijā ar Elitu Veidemani ieminējās, ka darbojas šādā biedrībā. NRA raksta, ka “Latvijas vīru biedrība” “apvieno konservatīvi domājošus un sabiedrībā labi pazīstamus vīrus. Tādus kā vēsturnieks Harijs Tumans, psihoterapeiti Jānis Ozols un Viesturs Rudzītis, profesors Leons Taivans, arhitekts Ingurds Lazdiņš, uzņēmējs un biedrības vadītājs Andars Ignacs.”

Izklausās nopietni. Diemžēl par to, ar ko viņi īsti nodarbojas, informācijas īsti nav. Biedrībai ir “Facebook” lapa, kas patīk trim cilvēkiem – tātad pat pašiem vīriem nešķiet, ka tā ir īkšķa vērta. Lielākā tiesa rezultātu, kas izlec, ievadot meklētājprogrammā “latvijas vīru biedrība”, ir “Asociācijas ģimene” vai ar to saistīto organizāciju publikācijas.

Ko dara “Latvijas vīru biedrība”?

Aprīlī par to rakstīja “Latvijas Kristīgā radio” mājaslapā:

“Kustība “Par dabisku ģimeni” informē, ka ir nodibināta “Latvijas vīru biedrība”. Biedrībā apvienojušies 12 viedi vīri, viedokļu līderi un sava aroda profesionāļi ar mērķi stiprināt laulības un ģimenes institūtu sabiedrībā, teikts paziņojumā.

“Latvijas vīru biedrība” arī iesniegs Centrālajā vēlēšanu komisijā pieteikumu referenduma rīkošanai par ģimenes jēdziena iekļaušanu Satversmes 110.pantā. Kustības pārstāvji informē, ka referenduma likumprojekts ir sagatavots, vēl top likumprojekta anotācija, tam sekos referenduma pieteikums, kas drīzumā arī tiks iesniegts. Tāpat kustības “Par dabisku ģimeni” pārstāvji darbojas Tieslietu ministrijas darba grupā, lai kopīgi meklētu risinājumus Satversmes tiesas 2020.gada 12. novembra lēmumam, kas paredz piešķirt mātes seksuālajai partnerei iespēju saņemt tēvam paredzēto pēcdzemdību atvaļinājumu.”

Pieteikums referenduma rīkošanai nu ir iesniegts. Vīri Satversmes 110. pantu vēlas izteiktu šādā redakcijā: “110. Valsts aizsargā un atbalsta laulību – savienību starp vīrieti un sievieti – un ģimeni, kuras pamatā ir laulība, asinsradniecība vai adopcija. Valsts aizsargā bērna tiesības, tostarp arī tiesības augt ģimenē, kuras pamats ir māte sieviete un tēvs vīrietis. Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.

Valsts īpaši palīdz bērniem ar invaliditāti un vecākiem, kas par viņiem gādā, bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības vai cietuši no varmācības, daudzbērnu ģimenēm, kā arī mātēm un tēviem, kuri bez otra vecāka gādā par bērniem.”

Es to nevaru droši apgalvot, bet man ir aizdomas, ka tāds bija vīru biedrības vienīgais dibināšanas mērķis – būt organizācijai, kas šo pieteikumu iesniedz. Šīs aizdomas rada vispirms jau ļoti, ļoti skopā informācija par to, kas ir biedrība un kādi ir tās mērķi, kā arī tās ciešā saistība ar “Asociāciju ģimene” un citām radikāli konservatīvām apvienībām, kam daļā sabiedrības nav tā labākā slava. Ja Satversmi grozīt ierosinātu kāda no jau esošajām apvienībām, iespējams, sabiedrības reakcija būtu asāka, bet, ja to izdara “12 viedi vīri”, kas tikai nesen izdomājuši apvienoties – tā jau ir cita runa. Ja nemeklē, no kurienes tam visam aug kājas, var pat likties, ka tā ir kāda neatkarīgi radusies organizācija.

Maza smilšu kaste, daudz parakstu

Taču tas, ka roka roku mazgā jeb “paši iesniedz, paši atbalsta”, nav nekas jauns, par to janvārī jau rakstīja Re:Baltica. Tolaik gan vīri vēl nebija sabiedrojušies, tādēļ jau atkal jāuzsver, ka nevar viennozīmīgi apgalvot, ka apvienības vienīgais mērķis bija iesniegt grozījumus, tomēr ir grūti noticēt pretējam.

Par vīriem īpaši fano NRA, kur regulāri izpausties dabū, piemēram, Rudzītis vai Taivans. NRA arī fano par “dabiskajām ģimenēm” – 21. jūlijā, piemēram, publicēts Imanta Vīksnes raksts “Referendums. Atbilde ģimenes jēdziena pārrakstītājiem”, kas (droši vien bez ironijas) ievietots sadaļā “Izpēte”. Vīksne raksta, ka “aiz šiem vīriem stāv daudz plašāka domubiedru grupa, kas atbalsta Memorandu par ģimenes vērtību stiprināšanu. Līdz jūnija beigām memorandam pievienojušās 105 nevaldības organizācijas, 78 draudzes, 59 uzņēmumi un 4675 privātpersonas. Tātad idejai par tautas nobalsošanu ir spēcīgs atbalsts.”

Es gan strīdētos, ka tas neliecina par spēcīgu atbalstu – šos parakstus “Asociācija ģimene” vāc jau divus gadus. Tikmēr, piemēram, pēdējai iniciatīvai par dzīvesbiedru likumu daudz īsākā laikā savāca četrreiz vairāk parakstu. Taču arī sagatavotajā likumprojektā, kura autore ir vēl viena NRA mīlule Baiba Rudevska, sacīts: “Latvijas iedzīvotāju vairākums principā atbalsta minētos Satversmes 110. panta grozījumus.” Tas pamatots ar “Factum” aptauju, kurā uzdots pilnīgi nepielādēts jautājums: “Ģimenes jēdzienu arvien biežāk mēdz attiecināt arī uz kopā dzīvojošiem viena dzimuma partneriem. Vai, ņemot vērā šo tendenci, Satversmē būtu jānostiprina papildu aizsardzība un atbalsts tradicionālai jeb dabiskai ģimenei, kuras pamatu veido māte (sieviete) un tēvs (vīrietis)?” 41,8% atbildēja, ka “Noteikti jā”, savukārt 14,3%, ka “Drīzāk jā”. Aptaujā piedalījās 645 iedzīvotāji. Paskatoties rezultātus sīkāk, atklājas šāda aina – atbalstu “stiprināt” gribētu 71,9% krievvalodīgo, savukārt latviešu valodā runājošie lielā mērā nav vienisprātis – par to būtu 49,4%, bet pret – 42,2%. Savukārt jauniešu vidū (18-29 gadi) vairums jeb 63% to neatbalstītu. Vecumgrupā 60+ vērojama pretēja nostāja – 75,2% atbalstītu.

Rudevska arī ignorējusi citu “Factum” aptauju, kas veikta divus mēnešus agrāk – tajā 1366 iedzīvotāji atbildēja uz jautājumu “Vai viendzimuma pāri ir ģimene?” 42,4% uzskatīja, ka jā, bet 45,2%, ka nē. Arī šeit būtiskas atšķirības uzskatos novērojamas cilvēkiem dažādās vecumgrupās, kā arī latviešu valodā un krievu valodā runājošajiem. Vai tam varētu būt saistība ar informatīvo telpu, kurā šīs grupas dzīvo? Hmm…

Taču pārmest konservatīvajiem Kremļa naratīvu atkārtošanu neesot korekti. Putins taču arī ēd ar karoti! Bet ne jau par ēšanas paradumiem mēs runājam, mēs runājam par attieksmi pret minoritātēm.

Kristietība pāri visam

Rudevska anotācijā atsaucas arī uz Aināra Šlesera izbīdītajiem Satversmes 110. panta grozījumiem 2005. gadā, kuru anotācijā minēts, ka “ņemot vērā (..) pastāvīgos apdraudējumus šai tradicionālajai vērtībai, ir nepieciešams Latvijas likumdošanā iekļaut laulības definīciju”. Viņa turpina: “Vienlaikus likumdevējs anotācijā ir skaidri norādījis uz laulības un ģimenes jēdzieniem, kādi tie Latvijā tradicionāli ir izveidojušies kultūrvēsturiskās attīstības gaitā, un arī secinājis, ka laulība un ģimene ir tradicionāla vērtība, kas jau likumprojekta izstrādes laikā tikusi pastāvīgi apdraudēta, galvenokārt – viena dzimuma personu savienību kontekstā.”

Faktiski Rudevska saka: “Laulību un ģimeni apdraudēja jau 2005. gadā un turpina apdraudēt šodien, galvenokārt – viena dzimuma personu savienību kontekstā.” Taču gan viņa, gan visi pārējie Latvijas konservatīvās domas vadoņi aizmirst paskaidrot – kā? Kā ģimenes tiek apdraudētas? Es esmu ģimenē, kuras pamatā ir laulība. Nekad neesmu juties apdraudēts viendzimuma pāru kontekstā. Kā tas varētu mani apdraudēt? Man būtu jāuztraucas, ka sieva mani pametīs citas sievietes dēļ? Bet, ja viņa ir biseksuāla, tas var notikt neatkarīgi no tā, kā valsts definē ģimeni. Vienīgais, kas var apdraudēt ģimeni, ir sliktas (vārda visplašākajā nozīmē) attiecības tajā vai kādi traģiski ārējie apstākļi – negadījumi, slimības u. tml.

Apšaubāmu kontaktu ar realitāti Rudevska izrāda vairākkārt, piemēram, runājot par Latvisko dzīvesziņu, atsaucoties uz Latvijas Dievturu sadraudzi. 2019. gadā dievturu draudzēs bija 539 cilvēki. 539! Pat mormoņu Latvijā ir vairāk. Taču Rudevska izmantos jebko, lai mēģinātu argumentēt savu pozīciju. Piemēram, viņa raksta arī, ka “Eiropas (Rietumu) civilizācijas pamatā ir noteikts skaits pamatatziņu un pamatvērtību, kas nāk tieši no kristīgās reliģijas dogmām un postulātiem”. Viņai “Kristīgās vērtības ir tās, kas atklāj, ka laulība un ģimene ir savienība starp vīrieti un sievieti. Kristīgās vērtības atgādina, ka vispārcilvēciskās vērtības saglabā savu spēku, ceļ sabiedrību un nodrošina tās ilgtspēju tikai tad, ja tās neatkāpjas no dabiskā likuma, kas ierakstīts cilvēka būtības dziļumos, un dievišķās atklāsmes (piemēram, desmit baušļi), ko mums atklāj kristietība. Tādējādi kristīgās vērtības stāv vispārcilvēcisko vērtību sardzē un tās aizsargā no subjektīviem izkropļojumiem.”

Man, protams, kristīgo vērtīgu piesaukšana vietā un nevietā šķiet fascinējoša, ņemot vērā, ka Latvijas teritorijā tās ienāca pirms nieka 800 gadiem, turklāt daudzi mūsdienu sabiedrības pamatprincipi, piemēram, demokrātija, meklējami Senajā Grieķijā, nevar noliegt kristietības ietekmi uz mūsu sabiedrību. Tomēr Rudevskai nāktos atcerēties Satversmes 99. pantu, kas nosaka arī: “Baznīca ir atdalīta no valsts.” Ja nepieciešamību grozīt Satversmi pamato ar dievturu, arhibīskapa vai kāda cita garīdznieka argumentiem, manuprāt, šī robeža tiek rupji pārkāpta. Taču ne jau Satversmi vai demokrātiju konservatīvie uzskata par vērtību, bet, pirms runājam par to, vēl nedaudz par Rudevskas grozījumiem.

Dabiskie likumi

Grozījumu “mērķis ir stiprināt laulību un ģimeni un aizsargāt to no subjektīviem izkropļojumiem un nepamatotiem mēģinājumiem paplašināt to izpratni, piepildot ar saturu, kas pretējs kristīgajām vērtībām un dabiskajam likumam”. Viendzimuma pāru ģimenes acīmredzot ir “subjektīvi izkropļojumi”, kas ir “pretēji dabiskajam likumam”. Redziet, nebija nemaz tik ilgi jāgaida, lai atklātos, ka viens no galvenajiem motivatoriem ir plika homofobija. Homoseksualitāte nav subjektīvi izkropļojumi, cilvēks savu seksualitāti neizvēlas. Tā ir tieši tikpat subjektīva kā rase vai garums. Tāpat arī grūti noticēt, ka tā ir “pretēji dabiskajam likumam”, ja homoseksualitāte novērojam simtiem sugu.

Par “dabisko” Rudevska melo arī citur: “Ar vārdu “daba” būtu jāsaprot ne tikai Latvijas flora, fauna un dabas ainava, bet arī cilvēka daba, kuras pamatā ir dabiska savienība starp vīrieti un sievieti kā ģimenes veidošanas pamats.” Cilvēka daba. Kāda tā ir? Esmu bez pusgada psiholoģijas maģistrs, esmu mēģinājis labāk izprast cilvēkus kopš kādu 16 gadu vecuma, taču man vēl aizvien būtu grūti pateikt, kas ir cilvēka dabā, atskaitot tendenci sadarboties kopīgu mērķu vārdā un izzināt pasauli sev apkārt. Turklāt arī tam ir jāņem vērā kontekstuālie faktori un es nevaru viennozīmīgi apgalvot, ka tas patiešām ir cilvēka dabā. Es nevaru izslēgt, ka nav nekas, kas būtu cilvēka dabā, jo cilvēki ir pārāk sarežģīti.

Sekos Ungārijas piemēram?

Taču man ir bažas, ka ne tikai plika homohobija slēpjas aiz šī ierosinājuma, un tas atrodams šajā teikumā: “Valsts aizsargā vecāku tiesības un viņu brīvību nodrošināt bērniem audzināšanu saskaņā ar savu reliģisko un filozofisko pārliecību.” Ungārijas premjers Viktors Orbāns savā pateicības vēstulē “Nacionālajai apvienībai” rakstīja, ka aizstāv “vecāku tiesības izvēlēties bērnu izglītību pēc viņu pašu sirdsapziņas”. Tāpēc nepieciešams aizliegt “homoseksuālisma propagandu”, ko atbalsta arī daļa Latvijas konservatīvo, tajā skaitā tie, kas nu priecājas par vīru rosinātajiem grozījumiem. Ja viņi neplāno kaut kad nākotnē ieviest līdzīgus aizliegumus, kāpēc nepietiek ar tiem Satversmes 110. panta grozījumiem, ko piedāvāja NA un atbalstīja JKP, ZZS, vairāki neatkarīgie deputāti un partija, ko kādreiz sauca KPV LV?

Turklāt Rudevskas grozījumi ir kārtējais rīks konservatīvo rokās, gaidot “kultūrkarus”, par kuriem brīdina ar neonacistiem draudzīgais kādreizējais NA ģenerālsekretārs Raivis Zeltīts. To lieliski ilustrē Bena Latkovska komentārs NRA ar virsrakstu “Marksisma rēgs, izlīdis no kapa, atkal klīst pa pasauli un atklīdis līdz Latvijai”. Tajā viņš raksta:

“Spriežot pēc ideoloģiskās dienas kārtības, kāda valda Rietumos, var prognozēt, ka tur marksisma uzvara ir tikai laika jautājums. Ar visām no tā izrietošajām sekām.

Lai pretotos marksisma invāzijai Latvijā, šā gada 16. jūlijā NVO “Latvijas vīru biedrība” Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) iesniedza iesniegumu par parakstu vākšanas uzsākšanu Latvijas Republikas Satversmes 110. panta grozījumu projektam. Šo grozījumu mērķis ir konstitucionālā līmenī aizsargāt ģimenes no marksisma ārdošās stihijas.”

Es pieļauju, ka Latkovskis zina kaut ko, ko nezinu es, tāpēc ticēšu viņam, kad viņš pasaka, ka grozījumi paredzēti, “lai pretotos marksisma invāzijai Latvijā”. Nav nozīmes, ka marksisms patiesībā Latvijā sastopams tikai Latkovska, Veidemanes un citu kārtīgu vīru un sievu murgos. Cīņa pret marksismu ir konservatīvo dogma, tāpat kā vēl nesen tā bija cīņa pret krieviem vai cīņa pret imigrantiem. Viņiem nevajag ienaidnieku, viņi to atradīs, jo patiesībā īstais ienaidnieks ir jebkurš, kurš vēlas atkāpties no “dabiskās lietu kārtības”. Tādā ziņā Latvijas konservatīvie (es ļoti atvainojos konservatīvajiem, ka šo radikālo sabiedrības grupiņu tā saucu, to daru ērtuma pēc) ir visnotaļ monolīta kustība – kamēr “liberāļi” cīnās par visdažādākajām idejām, viņiem ir tikai viens cīņas sauklis: Nosargāt! Nav svarīgi, no kā, galvenais, ka apdraudējums ir pastāvīgs.

Jāsargā līdz pat demokrātijas kapa malai

Lai “nosargātu”, konservatīvie, man šķiet, labprāt likvidētu demokrātiju, jo tā nav pūļa vara, kurā 51% vēlmēm būs būt. Neklausiet mani, klausiet jomas speciālistu, politologu Juri Rozenvaldu: “Demokrātijas teorijā ļoti skaidri tiek uzsvērts, ka tautas balss nav vienmēr Dieva balss. Īsta demokrātija nav, ka vairākums lemj, bet, ka vairākums lemj, iespēju robežās ņemot vērā mazākuma intereses.” Šajā pašā rakstā (kuru ļoti iesaku izlasīt) viņš atgādina, ka demokrātijas erozija var notikt ļoti pakāpeniski.

Konservatīvie, lai arī ar vārdiem iestājas par demokrātiju, patiesībā ir pret to, jo tā – ieskaitot mazākuma interešu ņemšanu vērā – neļauj vienkārši pateikt: “Jums jādzīvo tā, kā mēs uzskatām par pareizu.”

Mēs nezinām, ko CVK nolems saistībā ar iesniegumu. Es personīgi neatbalstītu šādu referendumu, pirmkārt, jo tas faktiski nozīmē balsot par daļas sabiedrības diskrimināciju, kas man šķiet pašos pamatos nepareizi. Otrkārt, jo es neticu, ka vēlētājiem tiks sniegta patiesa un objektīva informācija, par ko tiek balsots. Taču tad, ja CVK to noraidīs, tas būs kārtējais ierocis konservatīvo rokās, ka “marksisti/liberāļi ir iefiltrējušies visur, mums ir jācīnās”.

Lai arī kāds būs iznākums, es neticu, ka katrs nākamais solis nebūs aizvien radikālāks.

Publicējis Mārtiņš Stabinģis

Domāju, mācos, rakstu.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create your website with WordPress.com
Sākt
%d bloggers like this: