Stulbas reklāmas stulbiem cilvēkiem?

Foto: Veselības ministrija

Veselības ministrija sākusi jaunu kampaņu vakcinācijas veicināšanai. Lai arī šaubos, ka kādreiz būs zināmi dati, cik cilvēkus pārliecinājusi tieši šī reklāma, es ļoti gribētu, lai to tomēr noskaidrotu – pēc kāda gada vai diviem. Es prognozētu, ka uz visu vakcinēto kopskaita tas nesasniegtu pat procentu.

Jaunā kampaņa esot paredzēta šaubīgajiem – tiem, kas vēl nav izlēmuši, vai vakcinēties. Lai arī iecere ir laba un vajadzīga, izpildījums man šķiet pilnīgi greizs. Ja cilvēki šaubās, tas nozīmē, ka viņiem ir kādas bažas. Vai VM vai kādam citam ir zināms, kādas tieši ir šīs bažas? Es nedomāju, ka viņiem pieejamā informācija būtiski atšķiras no tās, kas pieejama man vai citiem iedzīvotājiem un kas balstīta lasītājā soctīklos vai tiešā komunikācijā ar nogaidošajiem vai skeptiķiem. Tātad, ja informācijas nav, VM faktiski vadās “pēc čuja”.

Taču problēma nav tikai tajā, ka trūkst informācijas, kāpēc cilvēki nevakcinējas. Jaunajā kampaņā šīs bažas arī nekādi netiek kliedētas.

“Uzticība zinātnei var atgriez mums drošāku ikdienu – vienalga, vai tās ir mācības klātienē, jaunākās teātra izrādes, sporta nodarbību apmeklēšana, draugu ballīte klubā vai satikšanās kafejnīcā. Mēs esam to pelnījuši. Mēs neesam pretinieki cits citam. Mūsu pretinieks ir bezjūtīgs un lipīgs vīruss. Un vienīgais veids, kā to uzvarēt, ir pieņemt informētu lēmumu un vakcinēties. Atrotot piedurknes – plecu pie pleca,” stāsta NVD vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

Juhņēviča būtībā neko nepareizu nepasaka. Bet vai jaunā kampaņa palīdz “pieņemt informētu lēmumu”? Varbūt tuvākajā laikā plānoti vēl kādi plakāti vai video, kuros nevis spēlēs uz jūtām, bet patiešām informēs, taču pagaidām to neredzu.

Tāpat jaunā kampaņa paredzēta tieši šaubīgajiem, nevis vakcīnu pretiniekiem, kurus, pēc Juhņēvičas sacītā, pārliecinās tikai tieša un personīga pieredze, faktos balstīti argumenti. Tā, iespējams, ir taisnība, bet vai šāda pati pārliecināšana nav nepieciešama arī šaubīgajiem? Mēs nezinām, jo – atkārtošos – mēs nezinām, kāpēc viņi šaubās.

Tāpēc es domāju, ka te atkal mēs – sabiedrība – varam strādāt tur, kur valsts bremzē. Labs apkopojums, par to, kā runāt ar skeptiķiem, publicēts laikrakstā “Los Angeles Times”, kuru iesaku izlasīt visiem, kas pazīst kaut vienu nogaidošo vai vakcīnu pretinieku. Īsumā – klausīties, censties izprast, kliedēt bažas un runāt par ieguvumiem. Es arī papildinātu un ieteiktu būt godīgiem un neteikt, ka vakcīnas ir “pilnīgi drošas”. Tā nav taisnība, nekas nav pilnīgi drošs. Taču vakcinēties ir daudzreiz drošāk nekā saslimt, neesot vakcinētam.

Nevajag likt vienādības zīmi starp antivaxeriem un stulbeņiem. Nevajag pret viņiem tā izturēties. Ja mums izdodas kaut vienu pārliecināt “pieņemt informētu lēmumu”, no tā iegūst visa sabiedrība.

Publicējis Mārtiņš Stabinģis

Domāju, mācos, rakstu.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create your website with WordPress.com
Sākt
%d bloggers like this: