Skatīties atspulgā un tad nomirt III (Empātija)

Narcisiem nav empātijas. Tas ir kritiski svarīgs elements, lai narciss spētu funkcionēt, jo citādāk negativitāte, kas nāk līdzi tam, kā skatāmies uz citiem cilvēkiem un kā pret viņiem izturamies, pārņemtu un mēs vairs nespētu būt narcisi. Mēs izmantojam citus cilvēkus, bet empātijas trūkums ir tas, kas ļauj to darīt. Ja kādam ir slikti, tas mums neliek justies slikti. Ja mēs kādu aizskaram, tā ir viņa vaina, ka ir aizskarts. Ja esam pārkāpuši kādu robežu un radījuši otram ciešanas, tā ir viņa vaina, ka nepateica laicīgi.

Te gan nevajadzētu pārprast, domājot, ka narcisi ir bīstami citiem. Narcisi parasti neizmantos agresiju, draudus, lai kaut ko panāktu, kā to darītu, piemēram, antisociālas personas. Narcisu agresija parasti būs reaktīva. Ja rodas kāds drauds, piemēram, kritika, kas rada bažas, ka tiks ievainots pašvērtējums, narciss kļūs agresīvs. Taču agresija narcisam nav ierocis, tā ir vairogs.

Empātijas trūkuma dēļ ļoti daudz kas, ko narciss izdarīs šādos agresijas brīžos, ir attaisnojams. Jo es taču biju apdraudēts!

Tāpat empātijas trūkums traucē arī starppersonu attiecībās. Ir grūti būt atbalstošam, nesaprotot, kas otram kaiš. Ir grūti runāt par, to kā mēs liekam otram justies, ja būtiskākais vienmēr ir tas, kā es jūtos. Ja iepriekš es rakstīju, ka narciss sākumā savu iecerēto nēsās uz rokām un liks justies kā pasaulē īpašākajam cilvēkam, tas nav tādēļ, lai otram liktu justies labi pašam par sevi. Tas ir tādēļ, lai otrs saprastu, cik lielisks es esmu. Un tad, kad otrs to ir sapratis, zūd vajadzība to pierādīt. Otra jūtas nav svarīgas, jo tās nav manas jūtas.

Es šaubos, ka narciss kādreiz pajautās: “Kā tas, ko es daru, liek tev justies?” Es zinu, ka es to nedarīju 23 gadus, un tas gandrīz izjauca manas dzīves svarīgākās attiecības.

Taču empātijas trūkums nenozīmē, ka narcisi ir norakstāmi, jo empātija ir daudzdimensionāla un to daļēji var uztrenēt. Empātiju var sadalīt vairākās komponentēs, tostarp emocionālajā un kognitīvajā.

Emocionālā empātija nosaka to, ka tad, kad kāds, piemēram, stāsta par saviem pārdzīvojumiem, mēs jūtam līdzi un varam sajust tās pašas emocijas, ko jūt otrs. Kognitīvā empātija savukārt ir spēja labāk saprast, kā otrs jūt, ko viņš varētu domāt.

Ja emocionālā empātija ir diezgan noteikta un dzīves laikā nemainās, tad kognitīvo empātiju iespējams uztrenēt. Narciss, kurš to ir darījis, varbūt nejutīs, ka viņš var likt otram justies slikti, taču viņš zinās, ka var likt otram justies slikti. Tieši šī zināšana, ka mūsu darbības ietekmē citus, tās ietekmē, kā viņi jūtas, kā viņi rīkojas, un beigu beigās arī to, kā viņi attiecas pret mums, ir pirmais solis, lai cīnītos ar narcisismu.

Publicējis Mārtiņš Stabinģis

Domāju, mācos, rakstu.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create your website with WordPress.com
Sākt
%d bloggers like this: