Valsts. Priekš kam?

Vai jūs jūtaties droši? Ja nē, tad valsts nepilda savu funkciju.

Jautājot, kāpēc mums ir nepieciešamas valstis*, daudzi droši vien minētu dažādus sentimentālus argumentus, iespējams, lietotu vārdus “tradīcijas”, “kultūra”, “saknes” vai “tēvzeme”. Citi varbūt būtu racionālāki, pieminot starptautisko sadarbību, ārējos ienaidniekus un citus iemeslus valsts nepieciešamībai. Taču ko tas nozīmē ierindas pilsonim?

Valstij ir arī aizsardzības funkcija ne tikai no ārējiem ienaidniekiem, bet arī tās iekšienē. Satversmes preambulā sacīts: “Latvija kā demokrātiska, tiesiska, sociāli atbildīga un nacionāla valsts balstās uz cilvēka cieņu un brīvību, atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības un ciena mazākumtautības.”

Kā valsts šīs funkcijas pilda? Lai arī valsts uz papīra atzīst ikviena tiesības uz brīvību (paturot sev ekskluzīvas tiesības šo brīvību ierobežot), realitātē mēs redzam, ka pārāk bieži tā nav taisnība. Pavisam vienkāršs piemērs ir neļaušana likuma priekšā veidot ģimeni savienībai, kas nav vīrietis un sieviete. Taču es šoreiz gribu runāt nevis par brīvībām, par ko valsts ierobežo, bet par brīvībām, ko tā saka aizstāvam, tomēr ikdienā redzam, ka tā ne vienmēr ir patiesība.

Nupat notikušais nežēlīgais uzbrukums Tukumā ir, iespējams, ir viens šāds piemērs. Pašlaik policijai nav apstiprinājuma, ka būtu saistība starp šo noziegumu un iepriekš saņemto iesniegumu par draudiem cietušajiem, pēc kura netika uzsākts kriminālprocess. Taču, ja izrādīsies, ka tie tomēr ir saistīti, šis nebūs pirmais gadījums. Par situācijām, kad policijai tiek ziņots par vardarbību, taču varmāka paliek uz brīvām kājām, līdz notiek traģēdija, iepriekš rakstījusi, piemēram, Re:Baltica.

Tāpat valsts ne vienmēr ir spējusi ne tikai pasargāt tās iedzīvotājus, bet pat saukt pie atbildības noziedzniekus, piemēram, Bunkus, Rebenoka vai citās tā sauktajās “skaļajās slepkavībās”.

Tajā pašā laikā notiek mazāk smagi noziegumi. Kādu jaunieti piekauj, jo uz cepures rakstīts “Rossija”. RSU profesors Deniss Hanovs piedzīvo homofobisku uzbrukumu. Valsts ne tikai nav spējīga tos novērst, tā pie tiem ir līdzatbildīga. Lai arī likumā jebkāda veida uzbrukumi ir aizliegti, tie, kas pārstāv valsts varu, uzkurina retoriku, kas vērsta pret minoritātēm. Ilgstoši mūs baidīja ar “krievi nāk!”. Krievi neatnāca. Tagad mūs baida ar “geji un neomarksisti nāk!”. Viņi nenāk. Geji, lesbietes, biseksuāļi, kvīri, transpersonas, nebināri un citi jau ir starp mums, viņi ir daļa mūsu sabiedrības un pats galvenais – cilvēki, kas pelnījuši tādu pašu cieņu, tiesības un mīlestību kā visi citi.

Taču valsts labākajā gadījumā izvēlas viņus ignorēt. Sliktākajā gadījumā tādi ar mīksto mandātu Saeimā nonākuši deputāti kā Jānis Iesalnieks noraida, ka naida runa varētu veicināt noziegumus un saka, ka neesot pilnīgi nekāda pamata saistīt naida noziegumus ar politiskajiem oponentiem, proti, galēji labējiem. Savukārt 19. gadsimta relikts Aleksandrs Kiršteins homoseksualitāti salīdzina ar pedofiliju un, apstrīdot to, ka naida noziegumus varētu veicināt politiķu paustais, norāda, ka arī geji ir veikuši smagus noziegumus.

Arī Valsts prezidents neiztiek bez apšaubāmām pozīcijām šādos jautājumos. 2019. gadā Levits tiekas ar dažādām NVO, tostarp “Asociāciju ģimene”, un augsti novērtē to “ieguldījumu šo sabiedrībai būtisko jautājumu risināšanā un personu brīvprātīgo darbu, kas kalpo kopējam labumam”. Vēlāk vaicāts, kā organizācija, kas paudusi, ka “LGBT šķeļ sabiedrību”, “ģimenē ir viens tētis, viena mamma”, “tā saucamā “seksuālā izglītība” ir vardarbība pret bērniem” un ka “aborts nav veselības aprūpe”, Levits sacīja, ka sabiedrībā nav jābūt vienam viedoklim, taču arī šādi viedokļi ir leģitīmi.

Tagad, kad noticis nežēlīgs uzbrukums, prezidents saka: “Latvijā naidam nav vietas. (..) Latvijas sabiedrības vērtība ir iecietība, un šāda naida izpausme vienlaikus ir noziegums pret sabiedrību.”

Taču ir acīmredzams, ka naidam Latvijā ir vieta. Vai pazīstat kādu krievu, kuram nebūtu teikts, lai sēžas vilcienā uz Maskavu un atpakaļ nerādās? Kādu ne-heteroseksuālu cilvēku, kurš nebūtu apsaukāts vai kuram nebūtu draudējuši ar fizisku izrēķināšanos? Kādu melnādaino, kurš nebūtu nosaukts par “nēģeri”? Es nē.

Un tā pati valsts, kas sola aizsargāt visus tās iedzīvotājus, pieļauj šo un vēl virkni citu noziegumu. Pagājušā gada nogalē strādāju pie raksta par seksuālo vardarbību pret sievietēm, kas beigās netika publicēts. Iepazinos ar vairākiem traģiskiem un nežēlīgiem stāstiem. Tikai vienā gadījumā cietusī bija uzticējusies valstij pietiekami, lai vērstos policijā, taču pat tad vainīgais, neskatoties uz pierādījumiem, palika nesodīts.

Valsts nespēju parūpēties par tās iedzīvotājiem redzam ne tikai kriminālziņās. Latvijā nabadzības riskam 2018. gadā – pirms Covid-19 pandēmijas – bija pakļauti 22,9% iedzīvotāju. Ja vairāk nekā ceturtdaļai iedzīvotāju ir grūtības nodrošināt pamatnepieciešamības, vai valsts pilda savu funkciju? Ja tūkstošiem cilvēku diendienā saskaras ar diskrimināciju savas seksualitātes, tautības vai ādas krāsas dēļ, vai valsts pilda savu funkciju?

Tomēr mēs nevaram pie tā vainot tikai labējos politiķus. Viņi ir pie varas tikai pateicoties centristiem un centriski-kreisajiem, kas, veidojot koalīcijas valdībā, galvaspilsētas domē vai jebkur citur netieši pasaka – mēs jūsu izdarības pacietīsim. Kādēļ viņi tās pacieš. Man prātā nāk tikai viens, diemžēl diezgan cinisks, skaidrojums – vara. Ja šie politiķi patiešām partiju programmās un tviterī paustās vērtības vērtē augstāk par varu, kā viņi var slēgt sadarbības līgumus ar partijām, kas aktīvi iestājas par noteiktu grupu diskrimināciju?

Ja valsts nespēj pildīt vienu no savām pamatfunkcijām – aizsargāt savus iedzīvotājus – vai nebūtu jāuzdod jautājums: priekš kam mums ir vajadzīga valsts?

Ja šo lasa Valsts drošības dienesta vai Valsts policijas darbinieki – es neaicinu vērsties pret Latvijas Republikas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Latvijas Republikas Satversmē neparedzētā veidā.

Publicējis Mārtiņš Stabinģis

Domāju, mācos, rakstu.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create your website with WordPress.com
Sākt darbu
%d bloggers like this: