NA solis nedemokrātiskākas Latvijas virzienā

Nacionālā apvienība” ar piedāvātajiem grozījumiem ne tikai atspoguļojusi “Jaunās konservatīvās partijas” vienaldzību pret pašu tik daudzināto tiesiskumu, bet faktiski iedzinusi koalīcijas partnerus stūrī.

Kaut gan “Nacionālā apvienība” (NA) piedāvātos grozījumus Satversmes 110. pantā attaisno ar satraukumu par “vērtībām” un “sabiedrības izpratni” par to, kas ir vai nav ģimene, pats process kopumā ir daudz bīstamāks demokrātijai, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Ja tie tiks atbalstīti, varēs nepildīt Satversmes tiesas (ST) viendzimuma partneriem labvēlīgo spriedumu. Un NA nemaz par to nekautrējas – likumprojektā minēts, ka tā pieņemšana “ietaupīs valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus”, jo nebūs jāmaksā pabalsti viendzimuma ģimenēm.

Protams, viss NA iesāktais process ir daudzšķautņains, taču pašlaik negribu iedziļināties viendzimuma partnerattiecību tiesiskajā regulējumā (ko viennozīmīgi atbalstu) vai kritizēt NA un citu līdzīgi domājošo bezmaz vai fetišisko apsēstību ar “vērtībām” un “tradīcijām”. Jebkuram, kuram patiešām interesē, vai viendzimuma ģimenes ir “normālas” vai nē, iesaku ielūkoties kādā no akadēmisko pētījumu datubāzēm, izmantot atslēgvārdus “children”, “well-being”, “same sex marriage”, “same sex parents” u. tml., ja patiešām nav skaidrs, kā tad ar tām ir. Tāpat neredzu pamatojumu apstrīdēt “sabiedrības viedokli” – dažādās aptaujās parādās dažādas tendences, jaunākajās vairums atbalsta vismaz dzīvesbiedru regulējumu.

Tā vietā aicinu pievērst uzmanību pašam satraucošākajam visā šajā procesā – NA mūs stūrē nedemokrātiskākas un mazāk tiesiskas valsts virzienā. Un tie nav mani vārdi.

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars novembrī tieši šo teica intervijas Latvijas radio – sprieduma nepildīšana būtu solis šajā virzienā.

“Ja mēs vēlamies izbeigt būt par demokrātisku, tiesisku valsti, šis [sprieduma nepildīšana] ir labs pirmais solis šādā ceļā,” viņš sacīja.

Turklāt NA nav vienīgā partija, kas sper šo soli. Viņiem līdzi pavilkusies arī partija, ko kādreiz sauca KPV LV, kaut gan par tās pārstāvju nespēju izprast ST funkciju nav jābrīnās, un Latvijā lielākie tiesiskuma aizstāvji un korupcijas apkarotāji – “Jaunā konservatīvā partija” (JKP).

Un tas nu gan ir ciniski, nožēlojami un nosodāmi, lai neteiktu vairāk. Sabiedrības šķelšana ir bijis NA jājamzirdziņš gadiem, taču no partijas, kuras līderis ir tieslietu ministrs, es gaidīju vismaz kaut kādu cieņu pret ST. Jo cieņa pret līdzcilvēkiem – tā acīmredzot nav viena no konservatīvo kompetencēm.

Līdz ar to NA ir uzstādījusi bīstamu precedentu – ja kādam politiskajam spēkam nepatīk ST spriedums, var vienkārši censties izmainīt Satversmi.

Pastars novembrī teica: “Šis ir ceļš uz nekurieni. Šādu ceļu labāk neiet un politiķiem to nepropagandēt.”

Tas, ka NA neinteresē, ko saka eksperti, ir diezgan skaidri redzams tāpat. Taču problēma ir tajā, ka šajā ceļā uz nekurieni tā šobrīd ir ievilkusi koalīciju kopumā. Ar savu izgājienu konservatīvie spēki ne tikai cenšas Latviju padarīt nedemokrātiskāku, bet arī pārkāpusi koalīcijas sadarbības līgumu, konkrēti tā 2.7. punktu, kas nosaka: “Tikai un vienīgi pamatojoties uz sadarbības partneru vienprātības principu, var izlemt jautājumus par grozījumiem Satversmē.”

Principiāli politiķi pateiktu: “Džeki, sorry, jūs pārkāpjat sadarbības līgumu, mums jāšķiras.” Taču politiķi īsti nav principiāli. Jā, “Attīstībai/Par!” (AP) izsaukuši premjeru uz sarunām, lai “nopietni pārrunātu” situāciju koalīcijā, taču vai tam būs kādi rezultāti? Es ļoti šaubos. Jo kur gan viņi liksies. Pašreiz ir vajadzīga “stabila” valdība, turklāt šī taču ir “vienīgā iespējamā valdība”.

Pat ja notiktu brīnums un AP un “Jaunā vienotība” pārkāptu sarkanās līnijas un nolemtu sadarboties ar “Saskaņu”, tāpat par īsu. Ja izdotos piesaistīt arī visus pie frakcijām nepiederošos deputātus, tad līdz ar nagiem sanāktu, lai gan faktiski tas nebūtu iespējams – daļa no viņiem ir tikpat konservatīvi kā NA un JKP, turklāt jau paziņojuši par savu partiju veidošanu.

Vai kaut ko varētu darīt no otras puses? Grūti iedomāties ultrakonservatīvu valdību, kurā būtu NA, JKP, ZZS un “Saskaņa”. Kaut gan ideoloģija pirmajiem trim vismaz jautājumā par to, vai Latvija bijusi demokrātiska valsts gana ilgi, ir kopīgs.

NA gājiens mani patiešām satrauc. Pēdējo nedēļu notikumi ASV parāda, cik ātri cilvēki ir gatavi izmest demokrātiju miskastē un cik bīstama var būt maza, bet radikāla sabiedrības daļa, kas domā, ka viņu pusē ir “tauta” un “taisnība”. Un 14. janvāra balsojums parāda – četrām Saeimas partijām, no kurām trīs ir valdībā, demokrātija ir labākajā gadījumā sekundāra vērtība.

Publicējis Mārtiņš Stabinģis

Domāju, mācos, rakstu.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create your website with WordPress.com
Sākt darbu
<span>%d</span> bloggers like this: