Slapjie sapnīši par kreisajiem liberastiem

Photo: Unsplash

“Tie, kuri neatceras pagātni, ir spiesti to atkārtot.” Šis Džordža Santajanas aforisms nu jau šķiet tik klišejisks, ka ir pat mazliet neērti to izmantot. Tomēr par nožēlu šķiet, ka latviešu nacionālisti to visi kā viens paņēmuši nevis kā brīdinājumu, bet iedrošinājumu.

“Rēgs klīst pa Eiropu – komunisma rēgs,” pirms vairāk nekā pirms 170 gadiem sarakstīto “Komunistiskās partijas manifestu” iesāk Markss un Engelss. Viņi raksta, ka “visi Eiropas spēki jau atzīst komunismu par spēku”.

“Manifestā” vaicā: “Kur ir tā opozīcijas partija, kuru tās valdošie pretinieki nebūtu izklieguši par komunistisku? Kur ir tā opozīcijas partija, kas savukārt nebūtu izteikusi nosodošu pārmetumu par komunismu tiklab progresīvākajiem opozīcijas pārstāvjiem, kā arī saviem reakcionārajiem pretiniekiem?” Un te nudien rodas jautājums – kuri ir tie progresīvie spēki, domātāji un atsevišķi indivīdi, kurus kritiķi nebūtu vienā vai otrā veidā nozākājuši par komunistiem? Tikai tagad tiek izmantoti smalkāki vārdi, kas īsti neko nenozīmē – “kultūrmarksisti”, “neomarksisti”, “kreisie liberasti”. Jā, labējās partijas varbūt vēl atklāti nedēvē par sevi mazāk konservatīvos šajos vārdos, taču to dara atsevišķi politiķi, žurnālisti, pseido/-intelektuāļi.

Taču starp komunistiem, kurus pārstāvēja Markss un Engelss, un tiem, kuriem tagad piešuj šīs idejas, ir vairākas būtiskas atšķirības. Pirmkārt, Markss un Engelss pauda, ka “ir pienācis laiks komunistiem visas pasaules priekšā atklāti pasacīt savus uzskatus, savus mērķus, savas tieksmes un pasakām par komunisma rēgu likt pretī pašas partijas manifestu”. Proti, viņi bija pārliecināti, ka ar savām idejām un politiku satrieks buržuāziju, atbrīvos proletariātu, kas savukārt novedīs pie ideālās sabiedrības. Nav vērts atkārtot visu tālāko komunisma attīstības gaitu, taču viens ir skaidrs – Marksa un Engelsa vīzija nav piepildījusies (ja kāds apgalvo, ka komunisms bijis, piemēram, PSRS, Ķīnā, Kubā, Venecuēlā, tad viņi, šķiet, nav pat pacentušies izlasīt “Manifestu”), taču ir diezgan skaidrs, ka viņi paši tai ticēja un to sludināja.

Savukārt vairums mūsdienu “neomarksistu” patiesībā ir ļoti tālu no Marksa idejām, lai cik grūti to būtu atzīt tiem, kuriem šie apzīmējumi, šķiet, tīri kompulsīvi jāpasaka vai jāuzraksta vismaz divreiz dienā. Tomēr komunisma rēgs joprojām klīst – ne tikai pa Eiropu, bet arī citos kontinentos. Kas ir interesantākais, šo rēgu pie dzīvības uztur tieši lielākie marksisma pretinieki, proti, dažādas pakāpes labējie.

Lai gan attiecīgajās aprindās dzirdams, ka pieaug tieši kreisi noskaņoto skaits (kas, visticamāk, kaut kādā mērā ir taisnība), tikpat straujš, ja ne straujāks ir labējo ietekmes pieaugums. Galēji labējo skaits pieaug arī ārpus Eiropas Savienības, savukārt ASV Tēvzemes drošības departamenta ziņojumā norādīts, ka ir “īpašs satraukums par balto pārākuma sludinātāju vardarbīgajiem ekstrēmistiem, kuri bijuši ārkārtīgi letāli savos nīstamajos, mērķētajos uzbrukumos pēdējos gados”.

Ko tikmēr dara latviešu nacionālisti? Par laimi, ne pārāk daudz – nodibina pa kādai biedrībai, raksta tviterī, kāds nobloķē citādi domājošos, dažs labs politiķis apšauba Satversmes tiesas kompetenci. Taču gandrīz visi bez izņēmuma palamā neomarksistus.

Raivja Zeltīta, kurš cita starpā bijis arī NA ģenerālsekretārs, dibinātās biedrības “Austošā saule” blogā izvirzīta tēze, ka “Latvija ir neatņemama Rietumu civilizācijas sastāvdaļa – civilizācijas, kas atrodas savā lejupslīdē. Šīs lejupslīdes cēlonis ir marksistu ideoloģiskā subversija.” Zeltīta ieskatā “marksisms pašreformēšanās ceļā atguva otro elpu” un “tagad proletariātu ir iespējams importēt no trešās pasaules vai arī konstruēt pēc pilnīgi mākslīgām seksuālo identitāšu kategorijām. Postmodernais neomarksisms noliedz patiesības kategoriju kā tādu un atzīst tikai varu. Dažādās “apspiesto” grupas ir tikai līdzeklis revolūcijas mērķiem – revolūcijas pret Rietumu civilizāciju, kuru neomarksisti atklāti identificē kā savu uzbrukuma mērķi.” Šeit piebildīšu, ka Zeltīts nenorāda atsauci, kas apliecinātu neomarksistu atkāto uzbrukumu mērķi.

Viņš turpina: “Šī revolūcija viņiem attaisno visus līdzekļus – tajā skaitā visa veida pataloģiju un noziedzības (tajā skaitā pedofīlijas) normalizāciju.” Te arī jāpiebilst, ka visos savos ceļos medijos, akadēmiskajā literatūrā, filozofijā un citur esmu saskāries tikai ar vienu internacionālu un patiešām ietekmīgu grupu, kuru varētu apsūdzēt pedofilijas normalizācijā – Romas Katoļu baznīcu.

Neomarksima “ideoloģijai ir grūti uzbrukt, jo tā maskējas un savas dogmas pasniedz kā jauna veida morāli, jeb “politkorektumu”. Ir vienkārši “labi” būt “apspiesto” pusē un nosodīt visa veida “apspiedējus” – “rasistus”, “seksistus”, “homofobus”, “transfobus” un pārējos,” pauž Zeltīts. Viņš arī norāda, ka “lielākā daļa “aktīvistu” nemaz neaptver tās varas attiecības, kurās viņi ir iesaistīti, un metodes, ar kurām tie tiek manipulēti”. Tālāk viņš zākā Krieviju, starptautiskās institūcijas, pētnieciskos žurnālistus, Antifa un visu pārējo, ko kārtīgam nacionālistam piederas zākāt.

Zeltīts kliedz: “Mums vēl ir iespēja nosargāt savas ģimenes, savu tautu un valsti, kā arī rādīt ceļu citām Rietumu nācijām ceļu uz atdzimšanu!” Ziniet, ko man atgādina solījumi par “nāciju atdzimšanu”? Vienu traku vīru vārdā Ādolfs, kurš nošāvās 1945. gadā. Zeltīta simpātijas pret šo vīru nebūtu pārsteigums, ņemot vērā, ka viņš gan paviesojies neonacistu forumā un radiošovā, savukārt britu neonacists pirms dažiem gadiem apciemojis arī NA.

Toreiz viņu un partiju metās aizstāvēt arī NA vadītājs Raivis Dzintars, kurš noliedza, ka partija ir “fašisti” (jo starp fašismu un nacismu taču nav atšķirības, vai ne?). “Nacionālā apvienība ir latviešu nacionālisti šī vārda labākajā nozīmē. Tas ir nacionālisms, kas neapspiež citus, bet prasa ievērot noteiktu kārtību valstī, kuras rašanās mērķis un jēga (kā tas formulēts arī Satversmē) ir latviešu nācijas, tās kultūras un valodas pastāvēšana un attīstība. Mēs neatbalstām ne fašismu, ne terorismu, ne arī kādas citas nedemokrātiskas uzskatu sistēmas. Punkts,” pauda Dzintars.

Uzsveru, ka neapsūdzu Dzintaru vai NA nacismā. Taču nevar ignorēt, ka arī Latvijā ir personāži, kam simpatizē šī ideoloģija.

Savukārt “Austošās saules” logo ir stilizēta svastika, tiesa, Zeltīts līdzību noliedz, tie esot tikai latviskie simboli. Nu ok, pārskatījās antifašisti, Latvijā neviens svastikas savos logo neizmanto. Ja vien neskaita, piemēram, megafilmas “Dvēseļu putenis” galvenās lomas atveidotāja Oto Brantevica pārstāvēto, nule dibināto Latvijas Nacionālās Atdzimšanas Kustības (LNAK) logo. Vai, piemēram, “Nacionālisti.lv” logo. Vai “Tēvijas sargu”. Tiem, kas teiks, ka tās arī ir dažādas latviešu zīmes, stilizētas, pagrieztas, pavisam oriģinālas, visvisādas, tikai ne svastikas, es atbildēšu – neizliecieties par muļķiem. Svastikas tajās nesaredz tikai tie, kas nekad mūžā nav redzējuši nacistu simboliku. Ja citur Rietumos, šķiet, sapratuši, ka visus ugunskrustus un tā paveidus Hitlers ir sabojājis uz mūžīgiem laikiem, tad dažiem letiņiem ar to pagrūti, jo “latviešu zīmes” taču un vēsturei ir nozīme tikai tiktāl, cik paši to interpretējam.

Kas lielā mērā arī šajā ir visskumjākais. Šiem latviešu nacionālistiem, šķiet, ir ļoti viegli atcerēties visus kreiso pastrādātos noziegumus, taču par labējiem būtībā ir aizmirsts. PSRS noziegumi Latvijā nav attaisnojami, to sekas ir jūtamas vēl šodien, taču tas pats attiecas uz nacistu noziegumiem Latvijā. Nacistu okupācijas laikā tika nogalināti aptuveni 73 000 ebreju, bet kara beigas Latvijā sagaidīja tikai aptuveni 500.

Pieminēt karavīrus, kas karoja Trešā reiha armijā pie Brīvības pieminekļa ir ok, bet tos, kuri cīnījās pret nacistiem 9. maijā – nē. Tas ir absurds, jo abas šīs tirānijas būtu jānosoda, savukārt tiem, kas vēlas vienā vai otrā pusē karojošos godāt (es zinu, ka tolaik dienēšana okupācijas armijās nebija gluži brīvprātīga) personīgu iemeslu dēļ, ir tādas tiesības, taču nevajag stāstīt, ka vieni vai otri būtu bijuši labāki. Tas ir kā izvēlēties būt aklam vai kurlam – nav labu variantu.

Taču, neskatoties ne uz ko, pēc nacionālistu domām, bezmaz vai visās problēmās vainojami kreisie radikāļi. Tas nekas, ka, piemēram, ASV pēdējo 25 gadu laikā nevienu politisku motīvu vadītu slepkavību nav izdarījuši kreisie. Varētu teikt, ka neomarksisti Latvijas nacionālistu acīs vienkārši ieņēmuši vakanto ienaidnieka lomu, kurā ilgstoši bija krievi, tad kādu brīdi – iedomāti imigrantu viļņi, taču nu jau kādu laiku objektīvu pretinieku nav, tādēļ atdzīvināts komunisma rēgs.

Mani personīgi nekad nav satraukuši apvainojumi neomarksismā vai kultūrmarksimā, jo tie vienkārši nav balstīti realitātē, bet ir tukši vārdi, ar ko apsaukāties. Taču mani satrauc jebkādas ideoloģiskas kustības, kas ir vērstas uz citu apspiešanu un demokrātijas graušanu, tai skaitā neatbalstu cancel culture un Antifa nepamatoti vardarbīgo rīcību, kad tāda ir.

Manis plaši apspriestais Zeltīts, kuru izvēlējos latviešu nacionālistu ilustrācijai, manuprāt, ir viens no artikulētākajiem un inteliģentākajiem šīs ideoloģijas pārstāvjiem Latvijā, taču tas nemaina faktu, ka, manuprāt, ar saviem izteikumiem viņš kaitē demokrātiskumam. Ne tiešā veidā, aicinot diskriminēt vai apspiest kādu grupu, bet ietekmējot citus, kas šai ideoloģijai pavelkas līdzi drīzāk “pūļa” līmenī. Piemēram, zināmas atbalsis meklējamas LNAK manifesta ievadā, kur sacīts, ka “Rietumeiropā un ASV tiek noraktas tradicionālās vērtības un izšķīdināta eiropiešu identitāte” un ka “komunisti bezbailīgi cenšas diktēt savu kārtību, un daudzi ieņem svarīgus amatus, jaunieši labprātīgi aprok latvisko, kļūst par tipiskiem naudas kāriem patērētājiem, ievērojams skaits arī pamet savu tēvzemi”.

(Ir gan pilnīgi iespējams, ka novērtēju Zeltīta inteliģenci par augstu un nacionālistu echo chamber ir pietiekami šaurs un tikpat labi aizgūts no ārvalstīm, pie mums tikai nomainot valsti, jo, atzīšos, nacionālistu rakstus lasu galvenokārt tikai latviešu autoru sacerētus.)

Šī nemitīgā vērtību piesaukšana, draudi par tautas degradāciju šķiet kā iestrēgusi plate, tomēr tai ir acīmredzama negatīva ietekme uz sabiedrību. Tas redzams tepat pie mums, kur, neskaitot aizvien pieaugošo dezinformācijas un viltus ziņu izplatību, Saeimas deputāti publiski apšauba Satversmes tiesas spriedumu, piemēram, Ramonai Petravičai sakot, ka tas “ir apdraudējums ģimeniskajām vērtībām un izpratnei par tradicionālu ģimeni”, un Aleksandram Kiršteinam paužot: “Vai Satversmes tiesa ir jāizformē, ja tā sāk pieņemt politiskus lēmumus!” (Kiršteins arī dalījies ar ierakstiem par to, ka ASV prezidenta vēlēšanās notikusi milzīga krāpšana, kas nav realitātē balstīts uzskats.)

Atsevišķi vērtējot, tie varētu šķist kā tikai pilieni soctīklu jūrā. Taču sakrājoties, tie kļūst bīstami. Apgalvojumi, ka ir kāda sazvērnieku grupa, kas cenšas iedibināt New World Order atrod dzirdīgas ausis, zūd jebkāda uzticība ievēlētajai varai, medijiem, ekspertiem un citiem, kas tiek apsūdzēti dalībā šajā sazvērestībā.

Demokrātijas erozija ir viens no iemesliem, kāpēc “Pastardienas pulkstenis” rāda 100 sekundes līdz pusnaktij – tik tuvu organizētas cilvēces iznīcībai mēs neesam bijuši pat Aukstā kara asākajos punktos. Tāpēc mums kā sugai būtu labāk, ja nacionālisti pārstātu cīnīties pret sapņu tēliem, bet gan pret to, kas mūs patiešām apdraud.

Publicējis Mārtiņš Stabinģis

Domāju, mācos, rakstu.

One thought on “Slapjie sapnīši par kreisajiem liberastiem

  1. Sākot lasīt tavu rakstu, biju skeptisks, tomēr, izlasot līdz galam, varu uzrakstīt, ka man kopumā patika. Piekrītu, ka gan komunisti, gan nacionālisti ekspluatē cilvēka pamata instinktus, piemēram, iznīcināt konkurējoši grupu pārstāvjus vai būt augstākā sabiedrības hierarhijas rangā, nekā patiesībā cilvēks spēj ar savu intelektuālo kapacitāti. Par šo tēmu varētu sarakstīt grāmatas. 🙂

    Patīk

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create your website with WordPress.com
Sākt darbu
<span>%d</span> bloggers like this: