6800 cilvēki, par kuriem visi ir aizmirsuši

Ja labklājības ministre piedāvā alternatīvo nodokļu režīmu dalībniekiem ar ienākumiem zem minimālās algas jeb mazākiem par 500 eiro vērsties sociālajā dienestā, nevarētu teikt, ka pārsteidz tas, ka gandrīz 7000 cilvēku valstī ir aizmirsti.

2017. gadā Latvijā bija 6877 bezpajumtnieki. Nepilnu 10 gadu laikā bezpajumtnieku skaits pieaudzis par 389% – 2009. gadā tie bija 1766. Kaut gan lielākais pieaugums bija tieši 2009.-2010. gadā, arī augušupejoša tendence turpinājusies visos gados, izņemot 2014. gadā. Arī neņemot vērā 2009.-2010. gada lēcienu, tendence nav iepriecinoša – laikaposmā no 2010. gada līdz 2017. gadam bezpajumtnieku skaits pieaudzis par 60%.

Pērn Latvijā bija 6838 bezpajumtnieki, proti, divu gadu laikā sarucis par 39 cilvēkiem. Ir grūti iedomāties vēl uzskatāmāku piemēru mūsu disfunkcionālajai labklājības nozarei par to, ka gandrīz 7000 tūkstošiem cilvēku nav pajumtes un tas tiek ignorēts bezmaz vai visos līmeņos.

Bezpajumtnieku skaits pārsniedz Alūksnes iedzīvotāju skaitu. Tiesa, jāatzīmē, ka “precīzu bezpajumtnieku skaitu nevar noteikt, tiek uzskaitītas personas, kurām sniegti patversmju un naktspatversmju pakalpojumi”.

Tikmēr gandrīz visos līmeņos bezpajumtnieki tiek uztverti aptuveni kā zemsvītras piezīme, ar ko mēs nonākam pie tā, kāpēc šo rakstu – Covid-19 pandēmija. Lemjot par sodu noteikšanu par sejas masku nenēsāšanu, Labklājības ministrija (LM) informēja, ka “maznodrošinātajiem, trūcīgajiem, kā arī krīzes centros un patversmēs mītošajiem esot nepieciešami 217 000 sejas masku, lai katram varētu izdalīt pa divām”.

Maznodrošināto skaitam Latvijā pārsniedzot 50 000, nerodas pārliecība, ka katram divas maskas izsniegs ik dienu. Ja tās ir medicīniskās maskas, jāatgādina, ka tās ir vienreizlietojamas. Tādēļ jājautā – vai LM uzskata, ka maznodrošinātie, trūcīgie un krīzes centros un patversmēs mītošie varēs pārvarēt Covid-19 krīzi, no mājām izejot divas reizes? Un ja tās ir auduma maskas – vai šiem desmitiem tūkstošiem ir iespēja pēc katras lietošanas reizes to izmazgāt vismaz 60 grādos un pēc tam izgludināt?

Rīgā, kur mīt vairums Latvijas bezpajumtnieku, par viņiem tiek domāts vismaz nedaudz – Rīgas naktspatversmju klientiem regulāri tiek veiktas Covid-19 analīzes. Var vienīgi cerēt, ka tas novērsīs tādus uzliesmojumus, kāds bija pavasarī.

Tomēr ķēde ir tikai tik stipra, cik stiprs ir tās vājākais posms. Būtu muļķīgi uzskatīt, ka bezpajumtnieki ir izolēta sabiedrības grupa, kura to vien dara, kā lieto alkoholu vai ubago, nošķirti no citiem. Šogad Rīgā dienā vidēji patversmju pakalpojumus izmantojuši gandrīz 600 cilvēki – cilvēki, kuri ikdienā satiek arī citus cilvēkus.

Vai nepietiek ar to, ka liela daļa no viņiem tika pievilti iepriekšējās krīzes laikā un nav spējuši no tās atgūties? Man varbūt nav taisnība, taču domāju, ka sabiedrības labklājību atspoguļo tas, kā klājas neaizsargātākajiem tās locekļiem, savukārt sabiedrības morāli – tas, kā mēs pret viņiem izturamies.

Publicējis Mārtiņš Stabinģis

Domāju, mācos, rakstu.

Atbildēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com logotips

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google photo

You are commenting using your Google account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s

Create your website with WordPress.com
Sākt darbu
<span>%d</span> bloggers like this: